॥ ६ ॥
Śrī Dakṣiṇāmūrti Stotram
राहुग्रस्तदिवाकरेन्दुसदृशो मायासमाच्छादनात्
सन्मात्रः करणोपसंहरणतो योऽभूत्सुषुप्तः पुमान् ।
प्रागस्वाप्समिति प्रबोधसमये यः प्रत्यभिज्ञायते
तस्मै श्रीगुरुमूर्तये नम इदं श्रीदक्षिणामूर्तये ॥
rāhugrastadivākarendusadṛśo māyāsamācchādanāt
sanmātraḥ karaṇopasaṃharaṇato yo'bhūtsuṣuptaḥ pumān |
prāgasvāpsam iti prabodhasamaye yaḥ pratyabhijñāyate
tasmai śrī-gurumūrtaye nama idaṃ śrī-dakṣiṇāmūrtaye ||
Translation
Like the sun or the moon obscured by Rāhu, the Self, though pure Being alone, appears concealed through the covering power of māyā. When the activities of the sense organs are withdrawn, a person abides in deep sleep. Yet upon awakening one recognizes, "I slept before." To Him by whom this continuity of awareness is made evident, to Śrī Gurumūrti, to Śrī Dakṣiṇāmūrti, this salutation is offered.
राहु
rāhu
Rāhu
ग्रस्त
grasta
seized
दिवाकर
divākara
sun
इन्दु
indu
moon
सदृशः
sadṛśaḥ
resembling
माया
māyā
māyā
समाच्छादनात्
samācchādanāt
from the covering
सन्मात्रः
sanmātraḥ
pure Being alone
करण
karaṇa
sense organ
उपसंहरणतः
upasaṃharaṇataḥ
from the withdrawal
यः
yaḥ
who
अभूत्
abhūt
became
सुषुप्तः
suṣuptaḥ
in deep sleep
पुमान्
pumān
person
प्राक्
prāk
before
अस्वाप्सम्
asvāpsam
I slept
इति
iti
thus
प्रबोधसमये
prabodhasamaye
at the time of awakening
यः
yaḥ
who
प्रत्यभिज्ञायते
pratyabhijñāyate
is recognized
तस्मै
tasmai
unto Him
श्रीगुरुमूर्तये
śrīgurumūrtaye
Śrī Gurumūrti
नमः
namaḥ
salutation
इदम्
idam
this
श्रीदक्षिणामूर्तये
śrīdakṣiṇāmūrtaye
Śrī Dakṣiṇāmūrti